Līgo pirmsvētku nedēļā līdz Pēteriem, 30. jūnijam, Siguldas stacijas laukumā esošajās koprades laboratorijās būs aplūkojama mākslinieces Agneses Bules izstāde “Latviešu sapņa līgotava”.

Mākslas un sociālā projekta “Latviešu sapnis” pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā, kad notika pirmā “Latviešu sapņa” izstāde galerijā “Noass”. Joprojām “Latviešu sapnis” uzrāda savu dzīvotspēju un iešanu līdzi laikam, nereti savās sapņa un mākslas darbu vīzijās to pat apsteidzot. “Latviešu sapnis” ir mākslinieces domu un radošo iespēju meklējumi un atradumu latviešu mītu, vēstures, poētikas un identitātes pasaulē. Mākslas darbos ar labsirdīga humora izjūtu aplūkotas latviešu tautas izcelsme, attīstība, esamības, ikdienas eksistences un iespējamās nākotnes tēmas. Siguldas koprades laboratorijās izveidotā izstāde veltīta līgo svētku tematikai.

Izstādi “Latviešu sapņa līgotava” veido divas daļas: “Latviešu sapņa līgo skaidrojošās vārdnīcas kabinets” un “Vainagošanās kabinets”. Katrs garāmgājējs, garāmskrējējs, vilciena un autobusa gaidītājs, parasts smaidītājs un dzīves, mākslas un līgo noskaņas baudītājs aicināts piestāt un palikt “Latviešu sapņa līgotavā” uz īsāku vai garāku laika sprīdi. Te var iepazīties ar latviešu līgošanas visizplatītākajiem paņēmieniem ikonogrāfisku zīmējumu veidolā. Blakus kabinetā var ienirt miglainā, Saules apspīdētā madaru pļavā un rotāties lielākiem vai mazākiem vainagiem, kā arī iemūžināt sevi paš-foto vai cit-foto režīmā.

Agnese Bule (1972) – māksliniece, grafiskā dizainere, animācijas filmu, multimediālu un sociālās mākslas projektu autore. Latvijas Mākslas akadēmijā mācījusies grafisko dizainu un vizuālo komunikāciju, kur ieguvusi maģistra grādu (2010). Stažējusies Dienvidmeinas Universitātē, ASV (1996–1997). Latvijas Dizaineru savienības biedre (no 2019. gada), biedrības “RAD-DAR” dibinātāja un multimediāla mākslas projekta “Latviešu sapnis” autore. Izstādēs piedalās kopš 1993. gada, nozīmīgākās personālizstādes – “Latviešu sapnis” (1999), “Pasaules radīšana”, “Pīlīšu pūšanas kampaņa jeb Kāpēc es?” (2003), ikgadējā izstāde “Eņģeļu diena” (no 2000. g.), “Latviešu gaisa dārzi” Mākslas stacijā Dubulti, Jūrmalā (2018). Pēdējās nozīmīgākās grupu izstādes – Starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle “Marīna” (2021, 2019) Jūrmalas pilsētas muzejā, “Aizsargmaska” galerijā “Istaba”, Rīgā (2020), “Nemākslinieka stāsts” Rīgā (2020). Piedalījusies starptautiskos mākslas forumos un filmu festivālos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā, Vācijā, Somijā, Dānijā, Francijā, Izraēlā, Krievijā, tai skaitā Eiropas mūsdienu mākslas biennālē “Manifesta 3” (2000), Starptautiskajā Kino forumā “Arsenāls” (2000) un filmu festivālā “Cinema Nova” Kopenhāgenā, Dānijā (2001). Saņēmusi Latvijas kino balvu “Lielais Kristaps” (2000), Jūrmalas gada balvu kultūrā (2016). Bijusi Jūrmalas pilsētas Bulduru izstāžu nama vadītāja (2012–2021), savas darbības laikā kopā ar biedrību “RAD-DAR” iedibinājusi ikgadējus grupu izstāžu ciklus “JĀ/NEatkarība”, “Gada NeDarbs”, “Marināde”, bijusi kuratore vairāk nekā 50 Jūrmalas, Latvijas un citu valstu mākslinieku personālizstādēm. Pašlaik Bulduru tehnikuma izstāžu zālē apskatāma vēl cita mākslinieces izstāde “Eņģeļu diena. Tur, starp mākoņiem…”.

Latviešu līgo mīts

Pašā vasaras viducī latviešiem ir lielais līgošanās laiks. Viņi nelīgojas vieni, līgojas debesis, līgojas zeme, un starp zemi un debesīm līgojas ar latviešiem pilnie koki.

Nav brīnums, ka tāda nestabila un līgana situācija nopietni iedragā latviešu stingro sēdētgribu. Vasaras reibonī no koka nolīgot pavisam viegli, vajag tikai uz brīdi atslābināt uzmanību, un lieta darīta. Latvietis vēl tikko līgani līgojās kokā, bet, skat, jau pēc brīža viņam vairs nav pamata zem kājām, un vēl pēc brīža pamata vietā ir līganā zeme. Tā līgodams, latvietis ir pazaudējis savu koku, un neatliek nekas cits, kā turpināt līgot zālē. Koks nu līgojas viens.

Izstādi atbalsta Siguldas novada pašvaldība, kultūras centrs “Siguldas devons”, “Latviešu sapnis”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.