4. jūlijā plkst. 14.00 Turaidas muzejrezervātā, Klaušinieku mājā, notiks sarunas par mūsu valodu. Vēsturnieks Guntis Zemītis uz sarunām aicina rakstnieci Ingu Ābeli, kultūras socioloģi Dagmāru Beitneri-Le Gallu, latviešu literatūrzinātnieku Paulu Daiju, lai runātu par latviešu valodu, tās lomu un vietu, par tās ceļu līdz mūsdienām un par ieskatu valodas nākotnē.

Turaidas muiža 19. gadsimta sākumā veidojās par atpūtnieku iecienītu vietu. Turaidas muižas īpašnieks Lorencs fon Kampenhauzens 1828. gadā pēc Šveices kalnu viesnīcu parauga uzcēla viesnīcu – Šveices māju. Ēka ar laiku kļuva par Turaidas vēsturiskā centra atpazīstamības simbolu.

No 1848. gada līdz 1871. gadam Turaidas “Šveices mājā” notika Vidzemes skolotāju sapulces. Turaidas muižas viesnīcas lielajā zālē pulcējās skolotāji, kuri apsprieda jautājumus par bibliotēku ierīkošanu pie draudzes skolām, par mācīšanu latviešu un vācu valodās, par kora dziesmu izvēli un citām tēmām.

Pirms 155 gadiem 1869. gada 2. jūlijā Turaidā Vidzemes skolotāju sapulcē, kura noritēja vācu valodā, Atis Kronvalds savu runu “Par mūsu valodu” uzdrīkstējās teikt latviski. Runas pamatideja bija vērsta uz dzimtās valodas mācīšanu. Kronvalds norādīja, ka latviešu valoda ir tikpat nozīmīga kā citu Eiropas tautu valodas. Bērniem izglītība jāiegūst viņu dzimtajā valodā, latviešu skolās jāmāca arī tautas vēsture un latviešu valoda.

Baidoties no jaunlatviešu domu brīvības, ko 1869. un 1870. gadā savos referātos pauda Atis Kronvalds, 1871. gadā Vidzemes tautskolotāju sapulce Turaidā notika aiz slēgtām durvīm, Kronvaldam liedzot iespēju tajā piedalīties.

19. gadsimta beigās valodas jautājums Baltijā saasinājās vēl vairāk – pastiprinājās rusifikācija – vācu valodas dominanti pārtraucas uzspiestā krievu valoda. Vācu un krievu valodu cīņā latviešu valoda nebija arguments – impērijas interesēm atbilda latviešu iespējami ātrāka pārkrievošana un piepulcēšana krieviski runājošo skaitam. 1905. gada revolūcija mazliet ierobežoja rusifikācijas centienus, bet pilnībā tos apturēja tikai Latvijas valsts dibināšana 1918. gada 18. novembrī.

Kronvalda jautājums par mūsu valodu savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien – lai gan Latvija ir neatkarīga valsts un latviešu valodu aizsargā Satversme, mūsdienu globālajā pasaulē mazo tautu valodas nav pasargātas no izzušanas vai atkāpšanās otrā plānā. Kas īsti ir valoda – saziņas līdzeklis, tautas dvēseles atspulgs, identitātes stūrakmens vai politiskās cīņas ierocis?

Pēc 155 gadiem diskutēsim tur, kur šī diskusija sākās – Turaidā.

Pasākuma ietvaros pie Klaušinieku mājas tiks atklāta izstāde “Turaidas muižas cilvēki un darbi 19. gadsimta beigās/20. gadsimts sākumā”. Dienu kuplinās Siguldas senioru (sieviešu) vokālais ansamblis “Melodija”.

Sarunu ierakstu pēc pasākuma varēs noskatīties Turaidas muzejrezervāta lapā tīmekļa vietnē Facebook un YouTube.

Dalība pasākumā bez maksas. Tālrunis informācijai – 29384512.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāja
Jolanta Dukaļska

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.