Piektdien, 13. septembrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” uzstāsies orķestris “Rīga” ar koncertu “Vēstījums nākamajām paaudzēm”. Orķestris diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos latviešu komponistu mūziku, kas radīta īpaši orķestrim. Programmā iekļautos skaņdarbus papildinās projekcijas – skaņdarbi ietērpti vizuālā formātā, tā simboliski vēršot skatu nākotnē un paspilgtinot skaņražu vēstījumu, veltītu Latvijai.

Programmā: Armands Skuķis  – “Mākslīgās saules”, Laura Gustovska  – “Lielupe. Izlaušanās”, Jēkabs Nīmanis  – koncerts orķestrim, Santa Ratniece  – “Pļavas”, Matīss Čudars  – “Ceļos”. Piedalās: orķestris “Rīga”, diriģents Valdis Butāns, ģitāra ­ Āris Ozols.

Biļetes cena – no 18 līdz 20 eiro. Ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Santa Ratniece, stāstot par radīto darbu “Pļavas” atklāj: “Cilvēkiem nereti šķiet, ka īstās dabas vērtības atrodamas dziļos mežos un purvos, un varbūt vēl ezeru salās un vecos parkos, un ka pļavas nav nekas īpašs, kaut vai tāpēc, ka pļavas ir visur un mēs ikdienā staigājam tām pāri. Pirmkārt, pļavās ir sastopama vairāk nekā puse no Latvijas Sarkanās grāmatas sugu, tātad reto sugu pļavās ir vairāk nekā jebkurā citā biotopā. Otkārt, ne viss, kas izskatās pēc pļavas, patiesībā arī ir pļava. Lielākā daļa Latvijas laukos redzamo zālāju nav īstas pļavas. Skaņdarbs veltīts Latvijas dabīgajām pļavām ar vēlmi ietērpt pļavu daudzveidību dažādās skaņās. Es ceru, ka pēc daudziem gadiem šīs skaņas vēl joprojām uzvēdīs Latvijas pļavu liego un svaigo aromātu.”

Komponiste Laura Gustovska par darbu “Lielupe. Izlaušanās” stāsta: “Tas ir vēsturisks stāsts, kas ļauj vilkt paralēles ar personības un tautas cīņām. Līdz 1755. gadam Lielupe caur tagadējās Buļļupes gultni ietecēja Daugavā, un tikai tad – jūrā. 1755.–1757. gadu palu laikā Lielupes straumes pārrāva kāpu zonu, iegūstot patstāvīgu ieteku jūrā. Un tā arī mūsu tauta – ne reizi vien – ir krājusi apspiestību, zaudējumus, ciešanas, līdz izlauzusies, lai iegūtu neatkarību. Un tā arī katrs no mums – mēs krājam neapmierinātību ar sevi un apkārtējiem apstākļiem, līdz tā mūs mudina cīnīties par arvien jaunu brīvības pakāpi. Tāds arī mans vēlējums Latvijai un latviešiem – izlauzties no visa destruktīvā un to brīvību, kas iegūta, patiesi novērtēt un svinēt. ”

Armanda Skuķa mūzika atspoguļo saules darbību un tās ietekmi uz Latvijas teritoriju kādā konkrētā laika nogrieznī. Tā ir uz Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra iegūtajiem datiem balstīta kompozīcija pūtēju orķestrim. Visjūtamākās saules ietekmes uz zemi ir gaisa temperatūras un ultravioletā starojuma svārstības, kas ietekmē skaņdarba formveidi, harmoniju, dinamiku u.c. muzikālos parametrus, tāpat kā šie parametri ietekmē mūsu dzīvi.

Jēkabs Nīmanis savā skaņdarbā ļaujas rotaļīgam vieglumam. Meistarīgi žonglējot ar atsevišķu instrumentu  un instrumentu grupu tembrālajām saskaņām, muzikāli daudzveidīgais tematisms pastāvīgi tiek savīts dažādās krāsu kombinācijās no caurspīdīgiem pavedieniem līdz pilnskanīgam un dzīvespriecīgam orķestra tutti.

Matīss Čudars stāsta: “Skaņdarba “Ceļos” pūtēju orķestrim un elektriskajai ģitārai iedvesmas avots ir amerikāņu dzejnieces Merijas Oliveras dzejolis The Journey, kurā dzejniece runā par cilvēka gaitām ceļā pretim savai iekšējai sirdsbalsij. Mēs nemitīgi uzsūcam jaunu informāciju, jaunus, citu veidotus priekšstatus un viedokļus. Kas no tā, ko domājam, sakām un darām nāk no mūsu pašu garīgā kodola un kas no tā ir slēpšanās aiz citu radītām identitātēm? Kas ir tās visas neskaitāmās balsis manā prātā, kuras savā starpā viena ar otru sacenšas un, šķiet, tā arī nekad nenonāk savstarpējā harmonijā, un kas ir tā viena, vienīgā, bezgalīgā balss, kura manas sirds centrā uz to visu mierīgi noraugās un kā mūžīga liesma vienmēr mani ved pretī patiesībai?”

Ģitārists Āris Ozols ir viens no vadošajiem džeza mūzikas ģitāristiem Latvijā. Skolojies Rīgas Doma kora skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Mūziķim ir bagātīga pieredze, uzstājoties gan kā solistam, gan dažādu grupu un orķestru pavadošajos sastāvos, pierādot sevi arī popmūzikas, akadēmiskās mūzikas un pat rokmūzikas žanrā.

Orķestris “Rīga” dibināts 1972. gadā un darbojas Rīgas pašvaldības paspārnē. Šajā laikā sniegti augstvērtīgas mūzikas koncerti koncertzālēs, dievnamos, Rīgas pilsētas svētkos un valstiski nozīmīgās dienās, tostarp pārstāvot Rīgas pilsētu starptautiski. Orķestris “Rīga” saņēmis Lielās Mūzikas balvu 2017 kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”, kā arī 2016. gadā Publikas simpātijas balvu par Pavasara festivāla WINDSTREAM atklāšanas koncertu “Merkūrijs uz Mēness”. 2012. gadā iegūta arī balva “Kilograms kultūras” par koncertu “Mūzika iedvesmai”. 2023. gadā 50. koncertsezonas Galā koncerts novērtēts ar “Aleksandra Čaka balvu” – par inovatīvu Rīgas interpretējumu mūzikā.

Valdis Butāns – orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ieguvis maģistra grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā  J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Studējis Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē (prof. U. Lajovičs), piedalījies diriģēšanas meistarklasēs pie L. Kēlera, P. Burina, J. Simonova, Ž. Nēģa. Bijis diriģenta Karela Marka Šišona asistents Rīgā un 2012./2013. gada sezonā Zārbrikenes Kaizerslauternes SWR Vācu radio filharmoniskajā orķestrī.  Divas sezonas strādājis Latvijas Nacionālajā operā, kur diriģējis izrādes “Lučija di Lammermūra”, “Bohēma”, “Mazais skursteņslauķis”, kā arī bijis iestudējuma “Figaro kāzas” muzikālais vadītājs.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.