Sacensību dalībnieki ir profesionāli sportisti, kas veido 16 komandas, katrā pa sešiem sportistiem. Sacensības norit piecas dienas vairākos posmos, kuru laikā sacensību dalībniekimēros ceļu cauri Lietuvai (2 dienas), Latvijai (1 diena) un Igaunijai (2 dienas).
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Riteņbraukšanas federāciju prezidenti pagājušajā gadā tikās Latvijā un parakstīja vienošanos, lai jau šovasar atjaunotu kādreiz tradicionālo Baltijas daudzdienu velobraucienu, kurš pēdējoreiz norisinājās 1987.gadā. “Simboliski, ka augusta beigās pirms vairāk nekā 20 gadiem visu triju Baltijas valstu iedzīvotāji, cīnoties par savu neatkarību, sadevās rokās un izveidoja Baltijas ceļu. Mēs gribam savu Baltijas ceļu veidot riteņbraukšanā,” pēc vienošanās parakstīšanas par brauciena norisi piebilda Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Ģirts Rorbaks.
“Latvijas, Lietuvas un Igaunijas riteņbraukšanas federāciju iniciatīva atjaunot kādreiz tradicionālo Baltijas daudzdienu velobraucienu, kurš pēc 24 gadu pārtraukuma ir atgriezies Baltijas valstu velosporta svarīgāko pasākumu kalendārā, ir apliecinājums ne tikai Baltijas valstu draudzībai un sadarbības spēkam, bet arī labs piemērs, kā popularizēt velobraukšanu un veselīgu dzīvesveidu. Siguldas novadā velobraukšana ir populāra, tādēļ likumsakarīgi, ka Latvijas posma finišs būs vietā, kas sniedz neaizmirstamas sajūtas gan ar ainavisko Gaujas senieleju, gan izaicinošajām velobraukšanas tresēm, kas ļauj izbaudīt īstu sportisku azartu. Ceru, ka Baltijas daudzdienu velobrauciens kļūs par tradicionālu un vērienīgu Baltijas valstu velobraukšanas pasākumu, piesaistot arvien jaunus dalībniekus un kļūstot par simbolu Baltijas valstu sportiskajai aktivitātei”, atzīst Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Pirmo reizi velobrauciens starp kādreizējām Padomju republikām Latviju un Lietuvu, norisinājās 1955.gadā. 1959.gadā ģeogrāfija paplašinājās, iekļaujot arī Igauniju. Velobraucienam katru gadu, izņemot pirmos četrus pastāvēšanas gadus, tika mainīts maršruts un 1976.gada trim Baltijas republikām tika pievienota arī Baltkrievija. Garākais no maršrutiem tika nosprausts pēdējā velobraucienā 1987.gadā un tā kopgarums bija 1500km. Īsākais – 1975.gadā ar garumu 808km.
Plašāka informācija par satiksmes ierobežojumiem pieejama ŠEIT
Uz lapas augšu
Atpakaļ 
Drukāt