Šis ir tas retais gads, kad Gaujā zem tilta, kur izveidojusies liela "berze", var redzēt nārstojošos lašus. Tieši šodien un turpmākās dienas būs labvēlīgas, lai tos vērotu. Lašu un taimiņu nārsts Gaujā un tās pietekās ik rudeni notiek, kad upes ūdens atdziest līdz 6 -  4oC, kas parasti novērojams no 15.-18.oktobra un turpinās līdz novembra vidum.

Iestājoties aukstākam laikam, Gaujā un pietekās sācies lašu un taimiņu nārsts. Gaujas nacionālā parka darbinieki aicina dabas draugus un ceļotājus iesaistīties vērošanā un zivju sargāšanā.

Izvēloties nārsta vietu, gan laši gan taimiņi nārsto tikai upju straujteču posmos, kur ir oļaina grunts, tajā vietā izveidojot iedobi ar asti un spurām – tā izveidojās berze, ko pa gabalu var redzēt, jo tie akmeņi ir gaišāki nekā pārējie. Šajās iedobēs notiek lašu nārsts. Izvēlētajā vietā laša mātīte ar asti izrok vairākas bedrītes (“ligzdas”), kurās iznērš vidēji ap 10 tūkstošus ikru, kuru apaugļošanā piedalās vairāki tēviņi. Laši kopējiem spēkiem ikrus apber ar oļiem tā, ka gultnē rodas pauguriņš. Vidēji tikai katrā otrajā berzes vietā ir ikrus saturošas ligzdas.

Vislabāk lašu nārstu var redzēt, ja ir  minimāls ekipējums - polarizētās saulesbrilles, kas novērš ūdens ņirbas radīto atspīdumu. Novērotāji stāsta, ka redzēti pieci laši no kuriem viens bijis gandrīz metru garš.

Atgādinām, ka lašus un taimiņus iekšējos ūdeņos aizliegts iegūt visu gadu, kā arī jūras ūdeņos laika posmā no 1.oktobra līdz 15.novembrim. Lašveidīgo zivju nārsta upēs laika posmā no 1.oktobra līdz 30.novembrim aizliegts spiningot un mušiņmakšķerēt.

Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu tiek uzlikts naudas sods no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis. Savukārt, par nelikumīgi iegūto zivju pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu tiek uzlikts naudas sods no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis.

Raksts tapis sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka fonda valdes locekli Māri Mitrevicu

© www.sigulda.lv