Šajā sezonā Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi oktobra vidū ar pirmo braucienu atklāja daudzsološā sportiste, siguldiete Lelde Priedulēna. Ikdienā trases ledus tiek sagatavots divas reizes dienā – no rīta un pēcpusdienā, bet ir dienas, kad tas notiek pat piecas reizes dienā, viss atkarīgs no laika apstākļiem. Ledu apkopj 12 cilvēki.
“Mēs strādājam ar moto: Siguldā ir ātrs un kvalitatīvs ledus! Un es ticu, ka tieši šī iemesla dēļ Siguldas trase kļūst arvien populārāka treniņu bāzes vieta. Esam uzbūvējuši arī mākslīgā ledus starta estakādi, kurā sportisti var noslīpēt savu starta skrējienu,” stāsta D. Dukurs. Par trases noslogojumu liecina tas, ka ir dienas, kad pirmie treniņi sākas plkst. 7.15 no rīta, bet beidzas tikai pusstundu pirms pusnakts. Laba līmeņa sportisti stundā spēj veikt 30 nobraucienus, jaunāki sportisti – apmēram 20 nobraucienus. Treniņu nometnes laikā ārvalstu sportisti Siguldā uzturas 1–3 nedēļas.
Padomju laikā trasē strādāja apmēram 180 darbinieku, šobrīd trases funkcijas nodrošina 37 darbinieki, no kuriem astoņi visu diennakti apsargā teritoriju, kas skaitās paaugstinātas bīstamības objekts, jo saldēšanas iekārtas darbojas uz amonjaka bāzes. Uzticams un nemainīgs kolektīvs, kas strādā ar ļoti lielu atdevi, trasē darbojas jau vairāk nekā piecus gadus.

Paralēli treniņiem Siguldas trasē notiek arī dažāda mēroga sacensības. Nesen tika aizvadītas oficiālās treniņnometnes, uz kurām ieradās arī sportisti no eksotiskām valstīm. Savukārt no 12. līdz 18. decembrim notiks Interkontinentālās sacensības skeletonā, bet februārī – Pasaules kausa posms kamaniņu sportā.
“Tūristiem un aktīvas atpūtas cienītājiem Bobsleja un kamaniņu trase brīvdienu pēcpusdienās, ja nenotiek sacensības, piedāvā izbraukt ar bobsleja četrinieka ekipāžu, ko vada pieredzējis stūrmanis, nobraukt pa trasi ar vučko vai “zaļo vardi” – piepūšamo skeletona kamanu, kas ir ļoti droši,” apgalvo D. Dukurs, kurš kopā ar citiem speciālistiem meklē jaunus sportistus, kas arī turpmāk varētu atnest Siguldai un Latvijai godalgotas vietas mūsu un arī pasaules trasēs.

Pasaulē ir tikai 17 bobsleja un kamaniņu trases, no kurām četras atrodas Vācijā, kuras tiek dotētas un rekonstruētas par valsts naudu. Siguldas Bobsleja un kamaniņu trase no valsts saņem 170 tūkstošus latu dotāciju gadā, no kuriem apmēram 100 tūkstošus samaksā par elektroenerģiju. “Neraugoties uz lielajiem izdevumiem, mēs strādājam ar pozitīvu bilanci. Piesaistītais sportistu skaits, kuri šeit trenējas un ar kuriem esam nodibinājuši kontaktus, pierāda, ka strādājam kvalitatīvi un viņi vēlas šeit atgriezties, pagarinot treniņnometnes ilgumu. Jau 15 gadus pēc kārtas Siguldā trenējas Austrijas izlase, šogad piesaistot arī jauniešu sastāvu. Un katra diena, ko šeit pavada ārvalstu sportists, nodokļu veidā nonāk valsts budžetā. Tomēr, lai nodrošinātu arī turpmāko trases darbību un Latvijas vārda izskanēšanu pasaulē, ir nepieciešamas valsts investīcijas trases rekonstrukcijā,” uzskata trases direktors.

Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases vadība sadarbībā ar Siguldas novada Domi valdībai ir prezentējusi projektu par trases rekonstrukciju un sporta bāzes paplašināšanu, kas paredz arī sporta kompleksa un baseina būvniecību, kurā Latvijas un ārvalstu sportisti varētu aizvadīt pilnvērtīgus treniņus. Siguldas trasei ir jāpaaugstina konkurētspēja un jākļūst mūsdienīgai. D. Dukurs stāsta, ka ļoti būtiski, lai nosargātu 6000 m2 apjomīgo ledu, atjaunot saules aizsargus un modernizēt aukstumsaimniecību. Nepieciešams uzstādīt jaunu tablo, kā arī apskaņošanas iekārtas.
Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics atgādina, ka Siguldai un Latvijai ir ticis liels gods, izcīnot tiesības rīkot 2015. gada Pasaules čempionātu kamaniņu sportā. “Tāda ranga sacensības prasa uzņemties lielu atbildību Siguldas novada pašvaldībai un Latvijas valstij, cītīgi pirms tam pastrādājot trases un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanā un pilnveidošanā. Pasaulē ir tikai 16 tādas līdzīgas kamaniņu un bobsleja trases kā Siguldā. Siguldas trase 25 gadu laikā ir nesusi mūsu valstij daudz augstākā līmeņa godalgu ar trasi saistītos ziemas sporta veidos, ļaujot Latvijai atrasties šo sporta veidu lielvalstu elitē, kas mazai valstij ir ļoti svarīgi. Turklāt šis ir vienīgais sporta veids, kurā Latvijā katru gadu notiek pasaules līmeņa sacensības, kas tiek translētas TV kanālos Eiropā (Eurosport un citos) ar 9,5 miljonu skatītāju auditoriju,” pauž U. Mitrevics.

“Sigulda ir Latvijas eksporta prece – Bobsleja un kamaniņu trase ik gadu valsts budžetā ienes aptuveni miljonu eiro, ko šeit atstāj citu valstu sportisti, tādēļ šobrīd ir svarīgi investēt 25 gadus lietotās trases rekonstrukcijā un sporta kompleksa būvniecībā, ko varēs ātri vien atgūt, jo valsts nopelnītie ieņēmumi no ārvalstu sportistiem un sporta tūristiem varētu būt pat lielāki. Līdzīgi ir ar tūrisma jomu – pašvaldība investē līdzekļus, lai izveidotu kvalitatīvu tūrisma infrastruktūru, kuru Latvija pārdod, gūstot ieņēmumus, un valsts iegūst papildu nodokļus, bet mums neatliek finansējuma, lai uzceltu saviem iedzīvotājiem, piemēram, baseinu, kā to var izdarīt tās pašvaldības, kurām valsts piešķir vairākus miljonus latu attīstībai,” norūpējies ir Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases vadītājs Dainis Dukurs. Viņš ir pārliecināts, ka tiks panākta vienošanās par valsts dotācijas piešķiršanu trases rekonstrukcijai un Siguldas sporta kompleksa būvniecībai, piebilstot, ka Siguldas trase ir ļoti sarežģīta un daudzu valstu izlases vienību sportisti vēlas šeit trenēties, tāpēc jādara viss iespējamais, lai pagarinātu trases darbošanās laiku. Līdz šim trases strādājusi no oktobra vidus līdz 31. martam, bet rekonstrukcija varētu ļaut pagarināt sezonu, līdz ar to piesaistīt vairāk sportistu un tūristu, un arī vairāk naudas.

© www.sigulda.lv