No 1.–20.aprīlim Siguldas novada Kultūras centrā apskatāma Vilipsōna personālizstāde “Why ne?!”, kura vēl pāris dienas ir apskatāma arī Rīgā, galerijā „Istaba”.

Pazīstamā grafiķa un tēlnieka cienītājiem šī izstāde ir iespēja ieraudzīt “citu Vilipsõnu”, jo līdzās mākslinieka jaunākajai bronzas skulptūrai – izstādes pamatekspozīciju šoreiz neveido grafikas, bet gan gleznas jeb “deviņi krāsaini bilžuki”, kā tos nodēvē pats autors. “Vilipsõnīga” gan ir un paliek asprātība darbos un to nosaukumos “Mūza tā arī neatnāca”, “Čaks lasa Majakovski”, “Auf Wiederzehen”, “Brīvību Villijam” un citi.

Kas notiek, kad Vilipsõnam tiek atņemts viņam neatņemamais – melnbaltais zīmējums? Izskatās, viņš neviļus atslēdz sevī grafisko domāšanu, uz brīdi kļūstot par gleznotāju, priekšplānā izvirzot krāsu attiecības, konkrētu kolorītu, triepienu, faktūru un citas glezniecības kvalitātes. Un dara to bez prentenzijas pieskaitīt sevi pie gleznotājiem, bet gan ar sev raksturīgo ironiju, nosaucot šo “sānsoli” – par “Why ne ?!”.

Pašdarinātie rāmji darbojas kā gleznas turpinājums un sastāvdaļa – rāmis kā norūsējis metāls un reizē cietuma režģis, rāmis kā asfalta lējums. Ja tēma pieprasa, tad uz rāmja atrodama arī reāla poga, ledus gabaliņi no kokteiļglāzes vai kurpju šņore. “Krāsainie bilžuki” gleznoti pēdējo pāris gadu laikā, atskaitot vienu – izstādē ietverto priekšgājēju, kas radies pirms divdesmit gadiem.

Ja kāds izstādē jutīsies apmaldījies, nevarēdams atpazīt autoru, tad skulptūra “Galwenais naf pupi, bet sirdcniņa” situāciju mainīs. Pamatīgais bronzas darbs tā izpildījumā sevī apvieno raupjas formas ar smalkumu, saturā – dziļi aizkustina un atgādina par sirsnību, kas raksturo Vilipsõna būtību – tā par izstādi galerijā „Istaba” izsakās mākslinieka pazinēji

Informāciju sagatavoja:
Dace Pleša