Klāt pavasaris. Un atkal ir sarosījušies kūlas dedzinātāji. Galvenais masveida kūlas dedzināšanas iemesls ir nesakoptās teritorijas - rudenī nenokoptie lauki un pļavas.

Šogad Latvijā kampaņa „Nededzini savu zemi!” tiks īstenota divos etapos – pavasarī, vēršoties pret kūlas dedzinātājiem un izglītojot sabiedrību par pērnās zāles dedzināšanas nodarīto postu, un rudenī, veicot vides sakopšanu. Dedzinot nesakopto zāli, iet bojā dzīvas būtnes un augi, cieš cilvēki, viņu saimniecības ēkas, mājas, meži, veidojas kaitīgi izmeši, kas nokļūst gaisā, nav iespējams apturēt tieksmi dedzināt pērno zāli.

Jāatgādina, ka katrs zemes īpašnieks vai lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo, arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu viņam piederošajā teritorijā ir izdarījis kāds cits.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta ceturtā daļa nosaka - par kūlas dedzināšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. pants nosaka - Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz divtūkstoš latiem

Atgādinām, ka īpašniekiem, kuri pieteikušies uz platību maksājumiem un kuru teritorijā, konstatēta kūlas degšana, par 10% tiek samazināti Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumi. Sadarbojoties Lauku atbalsta dienestam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, pērn 334 saimniekiem, kuru īpašumos degusi kūla, samazināti atbalsta maksājumi 45 tūkstošu latu apmērā. Savukārt kārtīgiem saimniekiem ir iespēja saņemt gan valsts, gan Eiropas finanšu palīdzību zemju apsaimniekošanai.

Labas saimniekošanas prakses nosacījumi dabas aizsardzības jomā nosaka – nedrīkst pieļaut zāles dedzināšanu, jo tādejādi degradē vērtīgos biotopus un iet bojā kukaiņi, putni, putnu ligzdas un dzīvnieki. MK noteikumi Nr. 82 „Ugunsdrošības noteikumi” paredz - objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, kā arī zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.